Saldūdeņu kvalitāte Latvijā strauji mazinās, izzūd arī reti un saudzējami ūdensaugi

Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) īstenotās dabas skaitīšanas ietvaros eksperti apseko arī visus Latvijas saldūdeņus, kas aizņem 3,7% no valsts teritorijas un pirmie dati pēc to izpētes nav iepriecinoši – saldūdeņu kvalitāte strauji mazinās, izzūd arī retie un saudzējamie ūdensaugi un ļoti liela ietekme uz to ir cilvēku rīcībai

Vairāki simti ekspertu triju sezonu ietvaros apseko upes ar kopgarumu 40 000 kilometri un vismaz 2 000 ezerus, kuru platība pārsniedz vienu hektāru. Līdz šim apsekotās teritorijas ļauj secināt, ka šo biotopu kvalitāte izcila vai laba ir 52% ezeru un 38% upju. To būtiski ietekmē cilvēku darbības, turklāt vislielāko ietekmi atstāj augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, neattīrīti notekūdeņi, notece no lauksaimniecības zemēm. Uz negatīvo tendenci norāda arī vērtīgo un reto ūdensaugu izzušana, piemēram, Dortmaņa lobēlija izzudusi vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.

Savukārt pirmie dati par ūdenstecēm liecina, ka puse no apsekotajiem upju posmiem iepriekšējos gadu desmitos ir pārveidotas par grāvjiem. Liels pārveidoto upju blīvums ir Zemgalē, kur ir lielāks aramzemju īpatsvars.

Upes un ezeri ir atvērtas sistēmas, to stāvoklis un piesārņojuma pakāpe ir atkarīga no zemes lietojuma veida un saimnieciskās darbības intensitātes. Turklāt visi ezeri savā attīstības sākumā ir barības vielām nabadzīgi, bet noslēgumā – aizaug un kļūst par purvu. Šis process ir neizbēgams, tomēr cilvēka darbības to var krasi paātrināt.

Latvijas ezeros sastopami pieci biotopu veidi, atšķirīga ir to jutība pret pieplūstošo piesārņojumu. Barības vielām nabadzīgie ezeri jeb oligotrofie ir ļoti jutīgi pret jebkāda veidu piesārņojumu un ietekmēm, līdz ar ne vien iepriekš minētie faktori, bet pat līdzās esoša intensīva aramzeme, ganības un mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki piesārņo ūdeni.

“Ikvienam ir jāapzinās, ka esam dabas sastāvdaļa, dabas ķēdes posms, un mūsu darbības maina dabas vērtību sastopamību ap sevi, jo dabas bagātība nav bezgalīga un neizmērojama. Saldūdens biotops var vaidoties gadu desmitiem, piemēram, upes gultne ar vērtīgiem augiem, ko iemīļojušas arī vērtīgas zivis, bet cilvēka vēlme padziļināt upes gultni ar ekskavatoru to iznīcina pāris stundās. Tieši tādēļ dabas skaitīšanā arī informējam īpašniekus par dabas vērtībām viņu īpašumos, ar mērķi izglītot un mudināt saglabāt vērtības nākamajām paaudzēm,” teic dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.

Apsekojot saldūdeņus, eksperts nosaka tā atbilstība ES nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam un tā kvalitāti. Patlaban ir pieejami pirmās sezonas saldūdeņu dati, kas ir izsūtīti to īpašniekiem. Tuvāko gadu laikā Pārvaldes sūtītu rezultātu vēstuli saņems ikviens saimnieks, kura īpašumā konstatēts ES nozīmes īpaši aizsargājams biotops. Ja biotops netiks atrasts, vēstule netiks sūtīta.

Komentāri

comments

Patiesība vai Meli? Novērtē un lasi tālāk nākamajā lapā!

0 0
Lasīt visu autordarbu >

Dalies ar rakstu un izsaki savu viedokli.

Noteikti Tev Patiks

Close




Izmantojot šo saiti tu piekrīti cookies (cepumu) izvietošanai tavā iekārtā

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Aizvērt